Pēc vairāk nekā sešām desmitgadēm Pasaules Banka atgriežas kodolenerģētikas sektorā. Turpmāk daudzpusējā attīstības banka atkal atbalstīs projektus kodolenerģētikas jomā – sākotnēji, pagarinot esošo reaktoru darbības laiku, kā arī veicot infrastruktūras pasākumus, piemēram, tīklu paplašināšanu. To trešdien iekšējā paziņojumā paziņoja Pasaules Bankas prezidents Adžajs Banga. Atgriešanās notiek sadarbībā ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA), ANO aģentūru, kas uzrauga kodoldrošību un neizplatīšanu.

Šis solis iezīmē būtiskas kursa izmaiņas un varētu būt tālejošas sekas globālajai enerģētikas pārejai. Īpaši attīstības valstīs ar augošu elektroenerģijas pieprasījumu kodolenerģija tiek uzskatīta par stabilu un CO₂ brīvu bāzes slodzes nesēju. Banga pamato kursa maiņu ar nepieciešamību līdz 2035. gadam pārvarēt elektroenerģijas pieprasījuma dubultošanos attīstības valstīs. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, gada investīciju nepieciešamība ģenerēšanā, tīklos un glabāšanā no pašreizējiem 280 miljardiem ASV dolāru būtu jāpalielina līdz 630 miljardiem.

Ārējo investīciju eksperti norāda, ka kodolenerģijas projekti bez lētām finansēšanas iespējām no tādām institūcijām kā Pasaules Banka ir grūti īstenojami. Tas varētu mudināt arī Āzijas Attīstības Banku un citus daudzpusējus aizdevējus pārdomāt savu pieeju. Galvenais cēlonis tam ir rietumu piegādātāju konkurētspēja: kamēr Krievija ar Rosatom un Ķīna ar valsts atbalstītiem kodolprojektiem paplašina savu darbību pasaulē, ASV un ES firmām līdz šim trūka līdzvērtīgas pieejas finansējumiem.

Der Richtungswechsel der Weltbank folgt einer erfolgreichen Lobbykampagne westlicher Kernkraftbefürworter – darunter die USA und Frankreich – und dem politischen Kurswechsel in Berlin. Die Bundesregierung unter Kanzler Friedrich Merz hatte zuletzt signalisiert, die jahrzehntelange Blockadehaltung gegen Nuklearprojekte aufzugeben. Frankreichs Anliegen, Kernenergie in der EU künftig gleichberechtigt mit erneuerbaren Energien zu behandeln, wird nun nicht mehr blockiert.

Pirmo reizi kopš 1959. gada Pasaules banka varētu atkal finansēt kodolprojektus, un saskaņā ar Banga teikto tā fokusējas uz maziem modulāriem reaktoriem (SMR), kas tiek uzskatīti par mērogojamu un potenciāli izmaksu ziņā izdevīgāku iespēju, īpaši reģionos ar vāju tīkla infrastruktūru.

Stratēģijas maiņa sakrīt ar laiku, kad MI tehnoloģijas globāli ievērojami palielina enerģijas patēriņu. Vienlaikus valdības, ņemot vērā klimata krīzi, izvēlas CO₂ mazemisijas bāzes slodzes risinājumus. Vairāk nekā 30 valstis pērn ANO klimata konferencē COP28 Dubaijā apņēmās līdz 2050. gadam trīskāršot globālo atomelektrostaciju jaudu.

Banga uzsvēra, ka privātās investīcijas ir būtiskas, taču tām nepieciešams Pasaules bankas atbalsts – piemēram, garantiju vai pašu kapitāla instrumentu veidā. Banka arī turpmāk vēlētos veicināt saules, vēja, ūdeņraža, ģeotermālās, kā arī gāzes spēkstacijas, ja vien tās netraucē atjaunojamo energoresursu attīstībai.